Sutra II . Par zīmi „ne-es” 1.
Tā es dzirdēju. Bhagavāns toreiz uzturējās Aļņu parkā, Ispitānē (Riši patvērumā), Benaresas tuvumā. Tur viņš vērsās pie pieciem mūkiem ar šādiem vārdiem:
- „Ķermenis2, o mūki, nav „Es”. Ja ķermenis būtu „Es”, tas nebūtu pakļauts slimībām un (tā īpašniekam)būtu iespējams teikt: „Lai šis ķermenis būtu tāds-te un tāds- te man, vai lai šis ķermenis nebūtu tāds-te un tāds-te man”. Bet tā kā ķermenis nav „Es”, un no tā ir pakļauts slimībām, (tā īpašniekam) nav iespējams runāt šādā veidā. To pašu var teikt arī par pērējiem četriem agregātiem, par jūtām, uztveri, gribas impulsiem un apziņu. Neviens no tiem nav „Es”, nav ne viņi visi ņemti kopā. Nevienam nav iespējams teikt par tiem „lai tas būtu priekš manis tā vai lai tas priekš manis nebūtu tā, un tā tālāk”.
- „Tagad, o mūki, pastāvīgs ir ķermenis, vai nepastāvīgs?”-
- „Nepastāvīgs, Bhagavān”.-
- „Bet tas, kas nepastāvīgs, ir patīkams vai sāpīgs?”-
-„Sāpīgs, Bhagavān”-
- „Tad vai būtu pareizi, par to, kas ir nepastāvīgs, mainīgs un sāpīgs, runāt kā: „tas ir mans, tas – „Es”, tas – „Es”pats?”-
- „Nē, Bhagavān, tas būtu nepareizi”- „ Tad no tā seko, o mūki, lai kāds arī nebūtu ķermenis, nākotnes vai pagātnes, iekšējais vai ārējais3, rupjš vai smalks5, muļķīgs vai lielisks, tāls vai tuvs, bet ja skata ķermeni kā tas ir5, tad par to nākas runāt šādā veidā: ne mans šis ķermenis, tas nav mans „Es”. Un tādā pašā veidā jārunā par pārējiem četriem agregātiem”.
- „ Tieši šādā veidā aplūkojot piecus agregātus, piecas skandhas, labi apmācīts Cildeno6 skolnieks atsakās tās zināt, neievēro tos, vispār tos atmet. Tos atmetot, viņš kļūst bezkaislīgs. Bezkaislība viņu atbrīvo, un atbrīvojies, viņš zina: „Tagad esmu brīvs, tas, kas man bija jāizdara, jau izdarīts. Man nekas nav palicis nepadarīts. Šī mana piedzimšana – pēdējā. Man vairs nebūs jaunas eksistences7””.
Dzirdot šos Bhagavāna vārdus, priecājās pieci mūki. Kad Bhagavāns sniedza šo Mācību, viņu apziņa attīrījās no visa duķainā8 un atbrīvojās no visām pieķeršanām.
Un tobrīd jau seši Atmodinātie bija šajā pasaulē9.
1 Vinaya-pitaka, mahāvagga, I.37-46. Skatīt arī: The Book of the Discipline. Translatred by. I.B. Horner, Vol.IV.Oxford: The Pali Text Society, 1993 (1951), P.20-21. Budismā „zīme”, vai burtiski „atzīme”, „pazīme” (P. lakkhana, Skr. lakšana), šeit šis vārds apzīmē visa eksistējošā kopējo principu, t.i., visus fenomenus, dharmas. Šādas universālas zīmes ir trīs: 1 „nemūžīgs” (nekas nav mūžīgs), „nepastāvība” (P.anicca, Skr. anitya); 2 „ne-es” (P.anatta, Skr. anātman) un 3 „ciešanas”.
2 „Ķermenis”, vai „ķermeniskā forma”, figurē šeit pirmkārt kā pirmais no pieciem individuālās eksistences agregātiem, skandha.
3 „Ārējs” (P. un Skr. bahira) ir divās nozīmēs: pirmkārt, tas, kas tiek uztverts ar pieciem sajūtu orgāniem (pirmkārt ar redzi); otrkārt, tas ir tas, kas sastāv no četriem „materiālajiem elementiem”(P. un Skr. mahābhūlta): zemes, ūdens, uguns un gaisa. „Iekšējs”(P. aijjhatta, Skr. adhyātma) – attiecienāms uz sajūtu orgāniem, emociju, uztveri un apziņu.
4 „Rupjš”(P. thūla, Skr. sthūlla) šeit attiecināms uz ķermeni anatomiskajā un fizioloģiskajā nozīmē, turpretim „smalks” (P. sukhuma, Skr.sūksma) nozīmē ķermeni kā ar sajūtu orgāniem neuztveramo (neredzamo) formu vai struktūru.
5 „Kā tas ir” (tas ir, kā kas vai nu ir, neko pie tā nepieliekot un neatrunājot), ir budistu epistemoloģijas īsākā formula, un vienlaicīgi kā ieejas zīme Augstākajās Zinībās.
6 Šajā sutrā „Cildenais” ir tas, kurš jau sasniedzis Četras Cēlās patiesības.
7 Te domāts, ka dotā piedzimšana ir viņa pēdējā šajā fenomenālajā uztraukumu sfērā
8 Burtiski „pietekas”(P.āsava, Skr. āsrava) – netīra, piesārņota apziņa no ārienes vai iekšienes.
9 Runājot precīzāk, šie pieci bija ne tikai Atmodinātie, bet arī arhati (P. arahant, Skr. arhant), tas ir tie, kuri pilnībā atbrīvojušies no visiem sliktumiem, kā „ietekošiem” no ārienes, tā apziņas radītiem. Viņi bija seši, ja pieskata Budu, kurš sasniedza atmošanos vēl pirms šās tikšanās.
svētdiena, 2009. gada 28. jūnijs
trešdiena, 2009. gada 24. jūnijs
Sutra
Pirmais Dharmas1 rata pagrieziens.
Tā es dzirdēju2. Reiz, kad Bhagavāns3 uzturējās Aļņu parkā, Isipatanē („Riši patvērumā”), kas atrodas Benaresas tuvumā, viņš ar šādiem vārdiem vērsās pie pieciem mūkiem4 : „ No divām galējībām5 nākas vairīties tam, kurš kļuvis par vientuļnieku, pametis savu mājvietu6. Pirmā galējība, o mūki, ir pieķeršanās miesiskajām baudām7. Šī pieķeršanās ir vulgāra8, necēla9 un nesaprātīga10. Otra galējība – pieķeršanās miesas mērdēšanai un pašnovārdzināšanai, kas tāpat ir vulgāra, necēla un nesaprātīga.
Izvairoties no šīm divām galējībām, Tā Aizgājušais(Tadhagāta)11 sasniedzis Vidējo ceļu, redzības12 (izpratnes), zināšanu13 ceļu, uz nomierināšanos vedošo un īpašu zināšanu14 dodošo ceļu, ceļš, kas ved uz Atmošanos15 un Nirvānu16. Un kas gan tas par Vidējo Ceļu17, o mūki? Tas ir vienkārši Cildenais18 Astoņposmu Vidējais Ceļš19, un lūk, kāds tas ir. Tas – pareiza izpratne, pareizi20 nolūki, pareiza runa, pareiza rīcība, pareizs dzīves veids, pareiza piepūle, pareiza apgrieztā atcerēšanās21, un pareiza apziņas koncentrēšana22. Un šis ceļš ved uz nomierināšanos, atmošanos un Nirvānu.
Lūk ,mūki, Cildenā Patiesība23 par Ciešanām24. Dzimšana – ir ciešanas, vecums – ciešanas, slimība – ciešanas, nāve – ciešanas, nelaimes, skumjas, bēdas, izmisums – ciešanas. Rūpestu iegūšana– ciešanas, iepriecinājumu zaudējums – ciešanas, vēlamā neiegūšana – ciešanas. Vārdu sakot, piecas skandhas – ciešanas25.
Tagad, o mūki, Cildenā Patiesība par Ciešanu Rašanos26. Tā – iekārē, alkatībā27, kas rada jaunas eksistēšanas28, tā saistīta ar baudu un kaislību29. Alkatība vienmēr atrod savu apmierinājumu te šeit, te tur. Tā – iekāre baudīt, iekāre eksistēt30 un iekāre neeksistēt, pašiznīcināšanās31.
Vēl, o mūki, lūk, Cildenā Patiesība par Ciešanu Izbeigšanu32. Tā – šīs alkatības pilnīgā bezkaislīgā33 novēršanā, tās galīgā atmešanā, izvairīties no tās, sevis atbrīvošanā no tās.
Beidzot, o mūki, Patiesība par ceļu, vedošo uz ciešanu izbeigšanu. Tas arī ir Cildenais Astoņposmu ceļš, tieši – pareiza izpratne, pareizi nolūki, pareiza runa, pareiza rīcība, pareizs dzīves veids, pareiza piepūle, pareiza apgrieztā atcerēšanās un pareiza apziņas koncentrēšana.
Tā, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ciešanām” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība34, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un doma, ka ciešanām jātiek pilnībā, absolūti izprastām.
Un tālām, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ciešanu Rašanos” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un doma, ka ciešanu rašanās ir jātiek pilnīgi atmestai.
Pēc tam, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ciešanu Izbeigšanu” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un ciešanu izbeigšana jau sasniegta.
Un beidzot, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ceļu, vadošo uz Ciešanu Izbeigšanu” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un šim Ceļam jātop rūpīgi apstrādātam apcerē35.
Kamēr, o mūki, šī zināšana par Četrām Cildenajām Patiesībām man nebija kļuvusi skaidra visos trijos tās aspektos36, es ne pretendēju uz Pilnīgās Pamošanās sasniegšanu, kas ir visaugstākā šajā pasaulē37 ar tās Marām38, Brahmām39, ar tās klejojošajiem askētiem40, brahmaņiem41, kšatrijiem un cilvēkiem. Tagad, kad izpratne un zināšana par Četrām Cildenajām Patiesībām ir manī, es zinu: Neapšaubāmi, ka esmu sasniedzis pilnīgo apziņas atbrīvošanu42. Un ieguvu es atbarošanos no jaunām piedzimšanām43.
Tā teica Bhagavāns. Viņam uzmanību veltījušie pieci mūki priecājās no viņa vārdiem.
1 Dhammacakkapavattana (samyutta-nikāya, LVI, 11 of the sutta-pitaka) in: Pali Canon / Ed. By. L.Feer and Mrs. C. Rhys Davids, L.: Pali Text Sciety, 1904.P. 421. Šī sutra pāli tradīcijā uzskata par Budas pirmo mācību, sniegta pieciem mūkiem, viņa pirmajiem skolniekiem. Dharma(Skr. Dharma, P. Dhamma) ar lielo sākuma „D” nozīmē „Budas mācības”. Rats (Skr. cakra, P. cakka) viens no svarīgākiem vizuālajiem simboliem sen indiešu kultūrā. Budismā „rats” simbolizē Dharmas dinamisko aspektu. Pagrieziens Dharmas (vizuālās vai mutvārdu) manifestācijas akts – Mācība, kura principā, var eksistēt arī nemanifestētā stāvoklī.
2 „Tā es dzirdēju” (P. evam me sutam, Skr. evam mayā šrutām) – katras budisma sutras standarta ievadfrāze. Norāda, ka Budas vārdi sākotnēji tika uztverti no mutvārdiem (P. un Skr. buddhavācana). Vienlaicīgi šāda norāde pasvītro šo vārdu autentiskumu un mutvārdu tradīcijas pēctecību no Budas skolniekiem.
3 Bhagavāns (P. bhagavā, Skr. bhagavant) – svarīgākais veids kā vērsties ne tikai pie viena dotā Budas, bet pie veselas atmodināto klases.
4 Mūks (P. bhikhu, Skr. bhiksu) šeit nozīmē ne tikai no ziedojumiem dzīvojošu vientuļnieku askētu, bet pirmkārt budistu askētu kopienas locekļus.
5 Šie vārds (P. un Skr. anata) tāpat arī nozīmē „robeža” vai „beigas”
6 Vientuļnieks (P. pabbaijita, Skr.pravajrita) – visizplatītākais termins, ar kuru apzīmē askētu, kurš pastāvīgi aizgājis no ģimenes un pasaulīgās dzīves.
7 Miesiskās baudas – šeit nozīmē bauda (P un Skr. sukha) iegūta no sajūtu maņu apmierināšanas (P un Skr. kāma). Kāma – visaptverošs termins, apzīmējošs sajūtas un sajūtu vēlmes.
8 Vulgārs – šeit nozīmē „parasts”, „vienkāršu ļaužu” (P. puthuijana, Skr. prthagjana)
9 Necēls – (P.anariya, Skr. anārya) šeit nozīmē kā „aprobēts”, „ordinārs”
10 Nesaprātīgs – (P. anattha) tāpat tiek lietota tīri praktiskā nozīmē, kā „nevērtīgs”, „nemērķtiecīgs”, un pat „neizdevīgs”.
8 Tas ir viens no Budas epitetiem, kura burtiskā jēga palikusi nezināma. Tai pašā laikā „Tā Aizgājušais” (P. un Skr. tathāgata) nozīmēt jēdzienu viena Budas ceļa nosacījumam, (ieslēdzot, iespējams arī šī ceļa virzienu pēc tā piepildījuma dotajā piedzimšanā), ar ko tiek domāts absolūts raksturs visam, ko Buda domā, runā un dara. Tad „Tā” (P. un Skr. tatha) būs kā nosacījums šim absolūtismam, bet „ejošais” vai „aizgājušais” (P. un Skr. gata) nosaka virziena norādīšanu. Šajā sakarā interesanti savietot pēdējo terminu ar vārdu apzīmējošu „norīkojumu” vai „likteni” (P. un Skr. gati).
12 Oriģinālā izmantots vārds „acs” (P. cakkhu, Skr. caksu), taču ne tikai kā redzes orgāns, bet kā īpaša (izpratnes) redzēšanas spēja. No šejienes – vairāki šādas spējas (pamatā pārcilvēciskas) spējas variācijas.
13 Zināšanas – (P. nāna, Skr. jnāna) šeit tiek lietotas daudz plašākā nozīmē. Nākotnē šis jēdziens tiks diferencēts un konkretizēts.
14 Precīzāks tulkojums būtu „ pārpasaulīgās zināšanas”. Zināšanas, kas nav balstītas jutekliskajā uztverē.
15 Atmošanās – (P. sambodha vai sambodhi) tulkojums, kas tuvāks jēgai kā „Apgaismība vai Apskaidrība”. Laikā, kad Buda teica šos vārdus, viņš jau bija atmodināts.
16 Nirvāna – (P. nibbāna Skr. nirvāna) augstākais iespējamais stāvoklis, Budas sasniegtais stāvoklis.
17 Ceļš – (P. patipāda) tas pats „viens ceļš”, kura zināšanas ieguva Buda.
18 Šeit, kā arī mācības sākumā, „cēls”(P. āriya, Skr. ārrya) nozīmē īpašu, retumu un pat izredzētību.
19 Šeit mums ir darīšana ar diviem savstarpēji vairāk vai mazāk aizvietojošiem vārdiem abās valodās: Ceļš – (P. un Skr. patha) un Ceļš – (P. magga, Skr. mārga).
20 Pareizs – (P. samma, Skr. samyk) budistu tekstos sastopams ar divām nozīmēm. Pirmkārt, tīri kvalitatīvi, šis jēdziens visbiežāk atbilst tādām nozīmēm kā „pilnīgs”, „piepildīts”, „precīzs”. Otrā nozīmē šis vārds attiecas drīzāk kā „reāla”, „patiea”, „īstena”, „oriģināla” lieta vai ideja.
21 Pareiza apgrieztā atcerēšanās – (P. sati, Skr. smrti) svarīgākais jēdziens budisma jogā. Var pat runāt par pareizu apgriezto atcerēšanos kā apzinātu procesu atmiņas vēršanai no patreizējā brīža pagājušajā.
22 Apziņas koncentrēšana – (P., Skr samādhi) svarīgākais process budisma jogā, un arī viena no pamatpazīmēm indiešu jogā vispār.
23 Patiesība – (P. sanna, Skr. satya) šeit jāsaprot specifiski budisma nozīmē, tas ir Cildeno Patiesību nozīmē.
24 šajā sutrā Ciešanas (P. dukha, Skr. duhkha) jāsaprot kā ciešanas vispār, nevis kā konkrētas ciešanas.
25 Burtiski „kaudze”, „masa” (P. khandha, Skr. skandha) – katrs no pieciem agregātiem, kas sastāda dzīvas būtnes individuālo eksistenci. Šie agregāti ir – 1 „forma” vai „ķermeņa forma” (P. un Skr. rūpa); 2 „sajūtas” vai „emocijas” (P. un Skr. vedanā); 3 „uztvere” (P. sannā, Skr. samjnā) 4 „gribas akti” un enerģētiskie impulsi, atbildīgi kā par dzīvās būtnes vienotību katrā tās eksistēšanas momentā, arī par dzīvās būtnes izmaiņu dinamiku laikā un telpā. Dažkārt šie impulsi tiek saukti par „sinerģijām” (tikai daudzskaitlī, P.sankhāra, Skr.samskāra) 5. „apziņa’(P.vinnāna, Skr.vijnāna). Dažkārt šie agregāti – tā, ka to pamatā ir pieķeršanās dzīves fenomeniem, piesaistīšanās šiem fenomeniem caur apziņu – tiek saukti par „pieķeršanās agregātiem”. Bet biežāk, tā, ka tie ved pie ciešanām, tos sauc par „ciešanu agregātiem”.
26 Precīzāks tulkojums būtu „emergence” (P. , Skr. samudaya), pa cik tā tiek uzsvērta pārtraucamība (un reizēm arī gadījuma raksturs) rašanos dažādiem fenomeniem, tā pacelšanai līdz apziņas līmenim.
27 Jēdzieni – iekāre vai alkatība (P. tanhā, Skr. trsnā) summējas un papildina visus emocionāli motivētas sfēras fenomenus budisma psiholoģijā.
28 Šeit precīzāk būtu teikt „kas noved pie jaunas eksistences” (P. punabhavika)
29 Kaislība – (P. un Skr. rāga) ir aktīva, un principā, psihiski pozitīvs spēks. Tāpat to var skatīt sajūtu un sajūtu apmierinājuma kontekstā.
30 Vai „kļūšana” „būšana” (P. un Skr. bhāva)
31 Precīzāk – „būšanas iznīcināšana”
32 Izbeigšana – (P. un Skr. nirodha) šeit divas nozīmes. Pirmajā, pasīvajā, nozīmē domāts gadījums, kad kas pats no sevis pārstāj eksistēt, pārtrauc savu eksistenci. Otrajā, aktīvajā, nozīmē ko aptur, vai pat pārtrauc, kas cits. Iespējama arī šā jēdziena tulkošana kā „nerašanās”.
33 Bezkaislīgums – (P. un Skr. virāga) viena no galvenajām nozīmēm ciešanu izbeigšanai.
34 Gudrība – (P. pannā, Skr. prajnā) kā budisma jogas un filozofijas termins, nozīmē augstāko zināšanu variantu.
35 Kultivēšana apcerē – (P. bhāvita) specifisks jogas termins, apzīmējošs spēju un prasmi „vizuālajā meditācijā”(P. bhāvānā)
36 Trīs zināšanu aspekti – 1 zināšana par ko-nebūt „kā tas ir”(P, Skr. yathā bhūtam), šajā gadījumā zināšana arī ir īstenība; 2 Zināšana par to, kas ir jādara, lai realizētu īstenību; 3 Zināšana par to, kas jau izdarīts, lai realizētu īstenību.
37 Runa ir par „šo pasauli” (P. un Skr. loka), radītu konkrētu dievu.
38 Mara -(P. un Skr. māra) mītiska būtne, manifestējoša sajūtu vēlēšanos un apmierinājumu.
39 Brahma – dievs radītājs sen indiešu mitoloģijā. Budisma mitoloģijā tā sauc arī īpašu dievu apakšklasi.
40 Klejojošs askēts – (P. samaņa, Skr. šramaņa) sen indiešu askētisma īpašs novirziens.
41 Brahmans – kā priesteris vispār, tā arī priesteris, kurš veic vēdiskos rituālus.
42 Domāta tieši „pilnīgā atbrīvošanās” (P. vimutti, Skr. vimukti) apziņas (P. ceto, Skr. cetas).
43 Te domāts, ka Budas dotā piedzimšana ir viņa pēdējā šajā fenomenālajā uztraukumu sfērā.
Tā es dzirdēju2. Reiz, kad Bhagavāns3 uzturējās Aļņu parkā, Isipatanē („Riši patvērumā”), kas atrodas Benaresas tuvumā, viņš ar šādiem vārdiem vērsās pie pieciem mūkiem4 : „ No divām galējībām5 nākas vairīties tam, kurš kļuvis par vientuļnieku, pametis savu mājvietu6. Pirmā galējība, o mūki, ir pieķeršanās miesiskajām baudām7. Šī pieķeršanās ir vulgāra8, necēla9 un nesaprātīga10. Otra galējība – pieķeršanās miesas mērdēšanai un pašnovārdzināšanai, kas tāpat ir vulgāra, necēla un nesaprātīga.
Izvairoties no šīm divām galējībām, Tā Aizgājušais(Tadhagāta)11 sasniedzis Vidējo ceļu, redzības12 (izpratnes), zināšanu13 ceļu, uz nomierināšanos vedošo un īpašu zināšanu14 dodošo ceļu, ceļš, kas ved uz Atmošanos15 un Nirvānu16. Un kas gan tas par Vidējo Ceļu17, o mūki? Tas ir vienkārši Cildenais18 Astoņposmu Vidējais Ceļš19, un lūk, kāds tas ir. Tas – pareiza izpratne, pareizi20 nolūki, pareiza runa, pareiza rīcība, pareizs dzīves veids, pareiza piepūle, pareiza apgrieztā atcerēšanās21, un pareiza apziņas koncentrēšana22. Un šis ceļš ved uz nomierināšanos, atmošanos un Nirvānu.
Lūk ,mūki, Cildenā Patiesība23 par Ciešanām24. Dzimšana – ir ciešanas, vecums – ciešanas, slimība – ciešanas, nāve – ciešanas, nelaimes, skumjas, bēdas, izmisums – ciešanas. Rūpestu iegūšana– ciešanas, iepriecinājumu zaudējums – ciešanas, vēlamā neiegūšana – ciešanas. Vārdu sakot, piecas skandhas – ciešanas25.
Tagad, o mūki, Cildenā Patiesība par Ciešanu Rašanos26. Tā – iekārē, alkatībā27, kas rada jaunas eksistēšanas28, tā saistīta ar baudu un kaislību29. Alkatība vienmēr atrod savu apmierinājumu te šeit, te tur. Tā – iekāre baudīt, iekāre eksistēt30 un iekāre neeksistēt, pašiznīcināšanās31.
Vēl, o mūki, lūk, Cildenā Patiesība par Ciešanu Izbeigšanu32. Tā – šīs alkatības pilnīgā bezkaislīgā33 novēršanā, tās galīgā atmešanā, izvairīties no tās, sevis atbrīvošanā no tās.
Beidzot, o mūki, Patiesība par ceļu, vedošo uz ciešanu izbeigšanu. Tas arī ir Cildenais Astoņposmu ceļš, tieši – pareiza izpratne, pareizi nolūki, pareiza runa, pareiza rīcība, pareizs dzīves veids, pareiza piepūle, pareiza apgrieztā atcerēšanās un pareiza apziņas koncentrēšana.
Tā, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ciešanām” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība34, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un doma, ka ciešanām jātiek pilnībā, absolūti izprastām.
Un tālām, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ciešanu Rašanos” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un doma, ka ciešanu rašanās ir jātiek pilnīgi atmestai.
Pēc tam, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ciešanu Izbeigšanu” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un ciešanu izbeigšana jau sasniegta.
Un beidzot, o mūki, pie domas „lūk Cildenā Patiesība par Ceļu, vadošo uz Ciešanu Izbeigšanu” parādās manī izpratne, parādās zināšanas, parādās gudrība, gaisma parādās manī – agrāk nedzirdētu lietu attiecībā. Un šim Ceļam jātop rūpīgi apstrādātam apcerē35.
Kamēr, o mūki, šī zināšana par Četrām Cildenajām Patiesībām man nebija kļuvusi skaidra visos trijos tās aspektos36, es ne pretendēju uz Pilnīgās Pamošanās sasniegšanu, kas ir visaugstākā šajā pasaulē37 ar tās Marām38, Brahmām39, ar tās klejojošajiem askētiem40, brahmaņiem41, kšatrijiem un cilvēkiem. Tagad, kad izpratne un zināšana par Četrām Cildenajām Patiesībām ir manī, es zinu: Neapšaubāmi, ka esmu sasniedzis pilnīgo apziņas atbrīvošanu42. Un ieguvu es atbarošanos no jaunām piedzimšanām43.
Tā teica Bhagavāns. Viņam uzmanību veltījušie pieci mūki priecājās no viņa vārdiem.
1 Dhammacakkapavattana (samyutta-nikāya, LVI, 11 of the sutta-pitaka) in: Pali Canon / Ed. By. L.Feer and Mrs. C. Rhys Davids, L.: Pali Text Sciety, 1904.P. 421. Šī sutra pāli tradīcijā uzskata par Budas pirmo mācību, sniegta pieciem mūkiem, viņa pirmajiem skolniekiem. Dharma(Skr. Dharma, P. Dhamma) ar lielo sākuma „D” nozīmē „Budas mācības”. Rats (Skr. cakra, P. cakka) viens no svarīgākiem vizuālajiem simboliem sen indiešu kultūrā. Budismā „rats” simbolizē Dharmas dinamisko aspektu. Pagrieziens Dharmas (vizuālās vai mutvārdu) manifestācijas akts – Mācība, kura principā, var eksistēt arī nemanifestētā stāvoklī.
2 „Tā es dzirdēju” (P. evam me sutam, Skr. evam mayā šrutām) – katras budisma sutras standarta ievadfrāze. Norāda, ka Budas vārdi sākotnēji tika uztverti no mutvārdiem (P. un Skr. buddhavācana). Vienlaicīgi šāda norāde pasvītro šo vārdu autentiskumu un mutvārdu tradīcijas pēctecību no Budas skolniekiem.
3 Bhagavāns (P. bhagavā, Skr. bhagavant) – svarīgākais veids kā vērsties ne tikai pie viena dotā Budas, bet pie veselas atmodināto klases.
4 Mūks (P. bhikhu, Skr. bhiksu) šeit nozīmē ne tikai no ziedojumiem dzīvojošu vientuļnieku askētu, bet pirmkārt budistu askētu kopienas locekļus.
5 Šie vārds (P. un Skr. anata) tāpat arī nozīmē „robeža” vai „beigas”
6 Vientuļnieks (P. pabbaijita, Skr.pravajrita) – visizplatītākais termins, ar kuru apzīmē askētu, kurš pastāvīgi aizgājis no ģimenes un pasaulīgās dzīves.
7 Miesiskās baudas – šeit nozīmē bauda (P un Skr. sukha) iegūta no sajūtu maņu apmierināšanas (P un Skr. kāma). Kāma – visaptverošs termins, apzīmējošs sajūtas un sajūtu vēlmes.
8 Vulgārs – šeit nozīmē „parasts”, „vienkāršu ļaužu” (P. puthuijana, Skr. prthagjana)
9 Necēls – (P.anariya, Skr. anārya) šeit nozīmē kā „aprobēts”, „ordinārs”
10 Nesaprātīgs – (P. anattha) tāpat tiek lietota tīri praktiskā nozīmē, kā „nevērtīgs”, „nemērķtiecīgs”, un pat „neizdevīgs”.
8 Tas ir viens no Budas epitetiem, kura burtiskā jēga palikusi nezināma. Tai pašā laikā „Tā Aizgājušais” (P. un Skr. tathāgata) nozīmēt jēdzienu viena Budas ceļa nosacījumam, (ieslēdzot, iespējams arī šī ceļa virzienu pēc tā piepildījuma dotajā piedzimšanā), ar ko tiek domāts absolūts raksturs visam, ko Buda domā, runā un dara. Tad „Tā” (P. un Skr. tatha) būs kā nosacījums šim absolūtismam, bet „ejošais” vai „aizgājušais” (P. un Skr. gata) nosaka virziena norādīšanu. Šajā sakarā interesanti savietot pēdējo terminu ar vārdu apzīmējošu „norīkojumu” vai „likteni” (P. un Skr. gati).
12 Oriģinālā izmantots vārds „acs” (P. cakkhu, Skr. caksu), taču ne tikai kā redzes orgāns, bet kā īpaša (izpratnes) redzēšanas spēja. No šejienes – vairāki šādas spējas (pamatā pārcilvēciskas) spējas variācijas.
13 Zināšanas – (P. nāna, Skr. jnāna) šeit tiek lietotas daudz plašākā nozīmē. Nākotnē šis jēdziens tiks diferencēts un konkretizēts.
14 Precīzāks tulkojums būtu „ pārpasaulīgās zināšanas”. Zināšanas, kas nav balstītas jutekliskajā uztverē.
15 Atmošanās – (P. sambodha vai sambodhi) tulkojums, kas tuvāks jēgai kā „Apgaismība vai Apskaidrība”. Laikā, kad Buda teica šos vārdus, viņš jau bija atmodināts.
16 Nirvāna – (P. nibbāna Skr. nirvāna) augstākais iespējamais stāvoklis, Budas sasniegtais stāvoklis.
17 Ceļš – (P. patipāda) tas pats „viens ceļš”, kura zināšanas ieguva Buda.
18 Šeit, kā arī mācības sākumā, „cēls”(P. āriya, Skr. ārrya) nozīmē īpašu, retumu un pat izredzētību.
19 Šeit mums ir darīšana ar diviem savstarpēji vairāk vai mazāk aizvietojošiem vārdiem abās valodās: Ceļš – (P. un Skr. patha) un Ceļš – (P. magga, Skr. mārga).
20 Pareizs – (P. samma, Skr. samyk) budistu tekstos sastopams ar divām nozīmēm. Pirmkārt, tīri kvalitatīvi, šis jēdziens visbiežāk atbilst tādām nozīmēm kā „pilnīgs”, „piepildīts”, „precīzs”. Otrā nozīmē šis vārds attiecas drīzāk kā „reāla”, „patiea”, „īstena”, „oriģināla” lieta vai ideja.
21 Pareiza apgrieztā atcerēšanās – (P. sati, Skr. smrti) svarīgākais jēdziens budisma jogā. Var pat runāt par pareizu apgriezto atcerēšanos kā apzinātu procesu atmiņas vēršanai no patreizējā brīža pagājušajā.
22 Apziņas koncentrēšana – (P., Skr samādhi) svarīgākais process budisma jogā, un arī viena no pamatpazīmēm indiešu jogā vispār.
23 Patiesība – (P. sanna, Skr. satya) šeit jāsaprot specifiski budisma nozīmē, tas ir Cildeno Patiesību nozīmē.
24 šajā sutrā Ciešanas (P. dukha, Skr. duhkha) jāsaprot kā ciešanas vispār, nevis kā konkrētas ciešanas.
25 Burtiski „kaudze”, „masa” (P. khandha, Skr. skandha) – katrs no pieciem agregātiem, kas sastāda dzīvas būtnes individuālo eksistenci. Šie agregāti ir – 1 „forma” vai „ķermeņa forma” (P. un Skr. rūpa); 2 „sajūtas” vai „emocijas” (P. un Skr. vedanā); 3 „uztvere” (P. sannā, Skr. samjnā) 4 „gribas akti” un enerģētiskie impulsi, atbildīgi kā par dzīvās būtnes vienotību katrā tās eksistēšanas momentā, arī par dzīvās būtnes izmaiņu dinamiku laikā un telpā. Dažkārt šie impulsi tiek saukti par „sinerģijām” (tikai daudzskaitlī, P.sankhāra, Skr.samskāra) 5. „apziņa’(P.vinnāna, Skr.vijnāna). Dažkārt šie agregāti – tā, ka to pamatā ir pieķeršanās dzīves fenomeniem, piesaistīšanās šiem fenomeniem caur apziņu – tiek saukti par „pieķeršanās agregātiem”. Bet biežāk, tā, ka tie ved pie ciešanām, tos sauc par „ciešanu agregātiem”.
26 Precīzāks tulkojums būtu „emergence” (P. , Skr. samudaya), pa cik tā tiek uzsvērta pārtraucamība (un reizēm arī gadījuma raksturs) rašanos dažādiem fenomeniem, tā pacelšanai līdz apziņas līmenim.
27 Jēdzieni – iekāre vai alkatība (P. tanhā, Skr. trsnā) summējas un papildina visus emocionāli motivētas sfēras fenomenus budisma psiholoģijā.
28 Šeit precīzāk būtu teikt „kas noved pie jaunas eksistences” (P. punabhavika)
29 Kaislība – (P. un Skr. rāga) ir aktīva, un principā, psihiski pozitīvs spēks. Tāpat to var skatīt sajūtu un sajūtu apmierinājuma kontekstā.
30 Vai „kļūšana” „būšana” (P. un Skr. bhāva)
31 Precīzāk – „būšanas iznīcināšana”
32 Izbeigšana – (P. un Skr. nirodha) šeit divas nozīmes. Pirmajā, pasīvajā, nozīmē domāts gadījums, kad kas pats no sevis pārstāj eksistēt, pārtrauc savu eksistenci. Otrajā, aktīvajā, nozīmē ko aptur, vai pat pārtrauc, kas cits. Iespējama arī šā jēdziena tulkošana kā „nerašanās”.
33 Bezkaislīgums – (P. un Skr. virāga) viena no galvenajām nozīmēm ciešanu izbeigšanai.
34 Gudrība – (P. pannā, Skr. prajnā) kā budisma jogas un filozofijas termins, nozīmē augstāko zināšanu variantu.
35 Kultivēšana apcerē – (P. bhāvita) specifisks jogas termins, apzīmējošs spēju un prasmi „vizuālajā meditācijā”(P. bhāvānā)
36 Trīs zināšanu aspekti – 1 zināšana par ko-nebūt „kā tas ir”(P, Skr. yathā bhūtam), šajā gadījumā zināšana arī ir īstenība; 2 Zināšana par to, kas ir jādara, lai realizētu īstenību; 3 Zināšana par to, kas jau izdarīts, lai realizētu īstenību.
37 Runa ir par „šo pasauli” (P. un Skr. loka), radītu konkrētu dievu.
38 Mara -(P. un Skr. māra) mītiska būtne, manifestējoša sajūtu vēlēšanos un apmierinājumu.
39 Brahma – dievs radītājs sen indiešu mitoloģijā. Budisma mitoloģijā tā sauc arī īpašu dievu apakšklasi.
40 Klejojošs askēts – (P. samaņa, Skr. šramaņa) sen indiešu askētisma īpašs novirziens.
41 Brahmans – kā priesteris vispār, tā arī priesteris, kurš veic vēdiskos rituālus.
42 Domāta tieši „pilnīgā atbrīvošanās” (P. vimutti, Skr. vimukti) apziņas (P. ceto, Skr. cetas).
43 Te domāts, ka Budas dotā piedzimšana ir viņa pēdējā šajā fenomenālajā uztraukumu sfērā.
pirmdiena, 2009. gada 23. februāris
sutra
Savstarpēji nosacītā rašanās ¹(ceturtā sutra)
Tā es dzirdēju. Tajā laikā Apskaidrotais atradās Uruvelē. Viņš sēdēja netālu no Narandžaras upes krasta, Bodhi koka pakājē. Tagad, kļuvis Galīgi Atmodināts², viņš jau septiņas dienas sēž vieā un tajā pašā pozā, sakrustojis kājas (un vērsis skatienu sev priekšā³) un izbauda atbrīvošanās svētlaimību4. Pēc septiņu dienu aizritēšanas, uzreiz pirmajā naktī viņš iznāca no dziļās apziņas koncentrēšanas stāvokļa, samadhi un vērsa uzmanību5 uz visu fenomenu, dharmu savstarpēji nosacīto rašanos. Vispirms viņš apcerēja šo rašanos tiešā, vienkāršā kārtībā6 tā, kā tas izpaužas ar vārdiem „tā rašanās izsauc tā rašanos” vai „tas nosacīts7 no tā”. Un tā : neziņas8 nosacīta sinerģijas9 ; sinerģijas nosacīta apziņa; apziņas nosacīta vārda-un-forma10; vārda-un-formas nosacīti sajūtu orgānu sešas sfēras11; sajūtu orgānu sešām sfērām nosacīts sajūtu orgānu kontakts12 ar to objektiem; kontakta nosacītas emocijas13; emociju nosacīta iekāre14; iekāres nosacīta pieķeršanās15; pieķeršanās nosacīta tapšana16; tapšanas nosacīta dzimšana17; dzimšanas nosacīti vecums un nāve, neveiksmes, sāpes un ilgas, skumjas un izmisums. Tāda ir visas šīs ciešanu masas rašanās18.
Pēc kā Apskaidrotais, sasniedzis visa šā jēgu19, teica: „Tiešām, kad dharmas20 izgaismojas un sasniegtas centīgajā brahmaņu21 apcerē22 , visas šaubas izgaist, jo tagad viņš izprot dharmas un to rašanās iemeslus23”. Un viņš vērsa uzmanību uz visu fenomenu, dharmu savstarpēji nosacīto rašanos apgrieztajā kārtībā, tā kā tas izpaužas frāzēs: „tā nerašanās24 izsauc tā nerašanos”, vai „tā nerašanās nosacīta no tā nerašanās”. Un tā: neziņas nerašanās nosacīta vārda-un-formas nerašanās; vārda-un-formas nerašanās nosacīta sešu sajūtu orgānu sfēru nerašanās; sešu sajūtu orgānu sfēru nerašanās nosacīta kontakta nerašanās; kontakta nerašanās nosacīta emociju nerašanās; emociju nerašanās nosacīta iekāres nerašanās; iekāres nerašanās nosacīta pieķeršanās nerašanās; pieķeršanās nerašanās nosacīta tapšanas nerašanās; tapšanas nerašanās nosacīta dzimšanas nerašanās; dzimšanas nerašanās nosacīta vecuma un nāves, neveiksmju un sāpju, ilgu, skumju un izmisuma neveidošanās.
Pēc kā Apskaidrotais, sasniedzis visa šā jēgu, teica: „Tik tiešām, kad dharmas izgaismojas un sasniegtas centīgajā brahmaņu apcerē, visas šaubas izgaist, jo tagad viņš izprot dharmas un to nerašanās iemeslus”.
1. Mahāvaga. 1-4 in Vinaya-pitaka of the Pali Canon. Savstarpēji nosacītā rašanās (Pali.patiacca-samuppāda, Sanskritā pratitya-samutpāda) – budisma filozofiskais jēdziens, kam nav analogi nevienā no zināmajām filozofiskajām vai reliģiskajām senās un viduslaiku Indijas mācībām.
2. Galīgi (pilnīgi) Atmodināts (P. Un Skr. abhisambudha) – epitets, sākumā attiecināts tikai uz Budu un dažiem viņa skolniekiem. Acīmredzot, kā specifisks termins „Galīgi Atmodināts” pretstatīts bodhisatva, potenciāli atmodināts, vai Budam vienā no viņa iepriekšējām piedzimšanām.
3. Šā ir standarta jogas poza (acīmredzot, arī priekš nebudistiskajiem jogām).
4. Atbrīvošanās – (P.vimutti, Skr. Vimukti) šeit – budisma filozofijas tehnisks termins.
5. Burt. „stingri pievērsa (savu) domu apceramajam objektam”. Tā acīmredzot ir īpaša jogas prakse.
6. vienkāršā kārtībā - (P. Un Skr. Anuloma) domāta dabiskā spriedumu kārtība – piemēram , kad sākotnēji ir iemesls, bet pēc iemesla sekas.
7. Nosacīts – (P.paticca, Skr.pratitya) nozīmē vienlaicīgi un „būdama savs iemesls”.
8. Neziņa – (P.avijjā, Skr.avidyā) – tā nav vienkārši zināšanu trūkums, bet pirmkārt četru Svētīgo Patiesību nezināšana.
9. Sinerģijas - (tikai daudzskaitlī, P.sankhāra, Skr.samskāra) – mākslīgs tehnisks termins, D. Sudzuki ieviests 1923 g. Es (Aleksandrs Pjatigorskis) to šeit izmantoju ar visām iespējamām atrunām, jo sanskaras ir visas budisma filozofijas visgrūtāk tulkojamais termins. Sinergijas tāpat atbilst pieciem agregātiem, individuālās apziņas skandhu. (katrs no pieciem agregātiem, sastādošu dzīvas būtnes individuālu eksistenci. Šie pieci ir 1.„forma” vai „ķermeniska forma”, (P. un Skr.rūpa); 2.”sajūtas” vai „emocijas’(P. un Skr.vedanā); 3.”uztvere”(P.sannā, Skr.samjnā); 4.”gribas akti” (tikai daudzskaitlī, P.sankhāra, Skr.samskāra )un enerģētiskie impulsi, atbildīgi gan par dzīvās būtnes vienotību katrā tās eksistences brīdī, tā arī par dzīvās būtnes izmaiņu dinamiku laikā un telpā. Dažkārt šie impulsi saucas „sinerģijas”; 5. „apziņa’(P.vinnāna, Skr.vijnāna). Dažkārt šie agregāti – tā, ka to pamatā ir pieķeršanās dzīves fenomeniem, piesaistīšanās šiem fenomeniem caur apziņu – tiek saukti par „pieķeršanās agregātiem”. Bet biežāk, tā, ka tie ved pie ciešanām, tos sauc par „ciešanu agregātiem”.
10. Vārds-un-forma –(P.un Skr. nāma-rūpa)– jēdziens, kā apzīmējošs individuālās eksistences abas puses, psihisko un fizisko (ķermenisko), domāts kā vienots psiho fizioloģisks veselums.
11. sajūtu orgānu sešas sfēras – (P.un Skr.āyatāna) katru no sešiem orgāniem uztur pats sajūtu orgāns (acis, ausis, deguns, mēle, ķermenis un prāts); specifiskā apziņa, atbilstoša katram sajūtu orgānam; sajūtu orgānu objekti; sajūtu orgānu kontakts ar objektiem.
12. Kontakts – (P.phassa, Skr.sparša) – sajūtu orgāni kopā ar to objektiem.
13. Emocijas – šeit kopējs psiholoģisks jēdziens, ar stingri vērtējošu nokrāsu ( pēc „pieņemt – noliegt” skalas)
14. Jēdzieni „iekāre” vai „vēlmes” (P.taņhā Skr.trsnā) summē un savieno visus emocionāli motivētos fenomenus budisma psiholoģijas sfērā.
15. Pieķeršanās, vai piesaistīšanās – (P. un Skr.upādana) – viens no budisma filozofijas svarīgākajiem jēdzieniem. Burtiski nozīmē drīzāk „pamats”, „atbalsts”, un pat „substrāts”.
16. Atbilstoši lielākajai daļai mūsdienu tulkojumiem, „tapšana” ir atbilstošāks tulkojums ne kā „esamība”, jo budisma filozofiskajā tradīcijā šis vārds nosaka procesu, izmaiņu sēriju, lietu nepārtraukto mainīgumu, un pirmkārt, nevis to, kas ir izmaiņu laikā, bet pašas šīs izmaiņas, kuras beigu beigās arī „sastāda” laiku.
17. Dzimšana – (P.un Skr.jāti) – šeit ir notikums, kas sākas ar apaugļošanos un beidzas ar piedzimšanu.
18. Rašanās – (P.samuppāda, Skr.samutpāda) budisma filozofijā savā būtībā tuvs emergencijas jēdzienam; pie tam uzskata, ka tas, kas radies, vienmēr rodas kopā ar kādu citu.
19. Jēga – (P.attha, Skr.artha) – drīzāk – „reāls”, „īstens’, vai „pareiza jēga”.
20. Dharma šeit saprotama savā vispārējā nozīmē – fenomens, lieta, bet tāpat var apzīmēt Budas mācības izpausmi, manifestāciju.
21. Brahmanis- (P.brahmana, Skr.brahman) šeit – nevis brahmanis seno vēdu priesteru vai kastas izpratnē, bet neparasta, gudrības apveltīta personība, tāds, kurš izpratis Budas mācību, dižens budistu jogs.
22. Apcerētājs, meditētājs – (P.jhāyin, Skr.dhyānin) no apcere, meditācija (P.jhāna, Skr.dhyāna). Apcere ir pati svarīgākā budisma jogas forma, arī nozīmē budistu jogu vispārēji.
23. Iemesls – (P. un Skr.hetu) šeit gandrīz vai sinonīms „tam, kas nosaka”, un iemesls – nosacījums.
24. Nerašanās – (P. un Skr.nirodha) – šeit sinonīmi „izbeigšanai”.
Tā es dzirdēju. Tajā laikā Apskaidrotais atradās Uruvelē. Viņš sēdēja netālu no Narandžaras upes krasta, Bodhi koka pakājē. Tagad, kļuvis Galīgi Atmodināts², viņš jau septiņas dienas sēž vieā un tajā pašā pozā, sakrustojis kājas (un vērsis skatienu sev priekšā³) un izbauda atbrīvošanās svētlaimību4. Pēc septiņu dienu aizritēšanas, uzreiz pirmajā naktī viņš iznāca no dziļās apziņas koncentrēšanas stāvokļa, samadhi un vērsa uzmanību5 uz visu fenomenu, dharmu savstarpēji nosacīto rašanos. Vispirms viņš apcerēja šo rašanos tiešā, vienkāršā kārtībā6 tā, kā tas izpaužas ar vārdiem „tā rašanās izsauc tā rašanos” vai „tas nosacīts7 no tā”. Un tā : neziņas8 nosacīta sinerģijas9 ; sinerģijas nosacīta apziņa; apziņas nosacīta vārda-un-forma10; vārda-un-formas nosacīti sajūtu orgānu sešas sfēras11; sajūtu orgānu sešām sfērām nosacīts sajūtu orgānu kontakts12 ar to objektiem; kontakta nosacītas emocijas13; emociju nosacīta iekāre14; iekāres nosacīta pieķeršanās15; pieķeršanās nosacīta tapšana16; tapšanas nosacīta dzimšana17; dzimšanas nosacīti vecums un nāve, neveiksmes, sāpes un ilgas, skumjas un izmisums. Tāda ir visas šīs ciešanu masas rašanās18.
Pēc kā Apskaidrotais, sasniedzis visa šā jēgu19, teica: „Tiešām, kad dharmas20 izgaismojas un sasniegtas centīgajā brahmaņu21 apcerē22 , visas šaubas izgaist, jo tagad viņš izprot dharmas un to rašanās iemeslus23”. Un viņš vērsa uzmanību uz visu fenomenu, dharmu savstarpēji nosacīto rašanos apgrieztajā kārtībā, tā kā tas izpaužas frāzēs: „tā nerašanās24 izsauc tā nerašanos”, vai „tā nerašanās nosacīta no tā nerašanās”. Un tā: neziņas nerašanās nosacīta vārda-un-formas nerašanās; vārda-un-formas nerašanās nosacīta sešu sajūtu orgānu sfēru nerašanās; sešu sajūtu orgānu sfēru nerašanās nosacīta kontakta nerašanās; kontakta nerašanās nosacīta emociju nerašanās; emociju nerašanās nosacīta iekāres nerašanās; iekāres nerašanās nosacīta pieķeršanās nerašanās; pieķeršanās nerašanās nosacīta tapšanas nerašanās; tapšanas nerašanās nosacīta dzimšanas nerašanās; dzimšanas nerašanās nosacīta vecuma un nāves, neveiksmju un sāpju, ilgu, skumju un izmisuma neveidošanās.
Pēc kā Apskaidrotais, sasniedzis visa šā jēgu, teica: „Tik tiešām, kad dharmas izgaismojas un sasniegtas centīgajā brahmaņu apcerē, visas šaubas izgaist, jo tagad viņš izprot dharmas un to nerašanās iemeslus”.
1. Mahāvaga. 1-4 in Vinaya-pitaka of the Pali Canon. Savstarpēji nosacītā rašanās (Pali.patiacca-samuppāda, Sanskritā pratitya-samutpāda) – budisma filozofiskais jēdziens, kam nav analogi nevienā no zināmajām filozofiskajām vai reliģiskajām senās un viduslaiku Indijas mācībām.
2. Galīgi (pilnīgi) Atmodināts (P. Un Skr. abhisambudha) – epitets, sākumā attiecināts tikai uz Budu un dažiem viņa skolniekiem. Acīmredzot, kā specifisks termins „Galīgi Atmodināts” pretstatīts bodhisatva, potenciāli atmodināts, vai Budam vienā no viņa iepriekšējām piedzimšanām.
3. Šā ir standarta jogas poza (acīmredzot, arī priekš nebudistiskajiem jogām).
4. Atbrīvošanās – (P.vimutti, Skr. Vimukti) šeit – budisma filozofijas tehnisks termins.
5. Burt. „stingri pievērsa (savu) domu apceramajam objektam”. Tā acīmredzot ir īpaša jogas prakse.
6. vienkāršā kārtībā - (P. Un Skr. Anuloma) domāta dabiskā spriedumu kārtība – piemēram , kad sākotnēji ir iemesls, bet pēc iemesla sekas.
7. Nosacīts – (P.paticca, Skr.pratitya) nozīmē vienlaicīgi un „būdama savs iemesls”.
8. Neziņa – (P.avijjā, Skr.avidyā) – tā nav vienkārši zināšanu trūkums, bet pirmkārt četru Svētīgo Patiesību nezināšana.
9. Sinerģijas - (tikai daudzskaitlī, P.sankhāra, Skr.samskāra) – mākslīgs tehnisks termins, D. Sudzuki ieviests 1923 g. Es (Aleksandrs Pjatigorskis) to šeit izmantoju ar visām iespējamām atrunām, jo sanskaras ir visas budisma filozofijas visgrūtāk tulkojamais termins. Sinergijas tāpat atbilst pieciem agregātiem, individuālās apziņas skandhu. (katrs no pieciem agregātiem, sastādošu dzīvas būtnes individuālu eksistenci. Šie pieci ir 1.„forma” vai „ķermeniska forma”, (P. un Skr.rūpa); 2.”sajūtas” vai „emocijas’(P. un Skr.vedanā); 3.”uztvere”(P.sannā, Skr.samjnā); 4.”gribas akti” (tikai daudzskaitlī, P.sankhāra, Skr.samskāra )un enerģētiskie impulsi, atbildīgi gan par dzīvās būtnes vienotību katrā tās eksistences brīdī, tā arī par dzīvās būtnes izmaiņu dinamiku laikā un telpā. Dažkārt šie impulsi saucas „sinerģijas”; 5. „apziņa’(P.vinnāna, Skr.vijnāna). Dažkārt šie agregāti – tā, ka to pamatā ir pieķeršanās dzīves fenomeniem, piesaistīšanās šiem fenomeniem caur apziņu – tiek saukti par „pieķeršanās agregātiem”. Bet biežāk, tā, ka tie ved pie ciešanām, tos sauc par „ciešanu agregātiem”.
10. Vārds-un-forma –(P.un Skr. nāma-rūpa)– jēdziens, kā apzīmējošs individuālās eksistences abas puses, psihisko un fizisko (ķermenisko), domāts kā vienots psiho fizioloģisks veselums.
11. sajūtu orgānu sešas sfēras – (P.un Skr.āyatāna) katru no sešiem orgāniem uztur pats sajūtu orgāns (acis, ausis, deguns, mēle, ķermenis un prāts); specifiskā apziņa, atbilstoša katram sajūtu orgānam; sajūtu orgānu objekti; sajūtu orgānu kontakts ar objektiem.
12. Kontakts – (P.phassa, Skr.sparša) – sajūtu orgāni kopā ar to objektiem.
13. Emocijas – šeit kopējs psiholoģisks jēdziens, ar stingri vērtējošu nokrāsu ( pēc „pieņemt – noliegt” skalas)
14. Jēdzieni „iekāre” vai „vēlmes” (P.taņhā Skr.trsnā) summē un savieno visus emocionāli motivētos fenomenus budisma psiholoģijas sfērā.
15. Pieķeršanās, vai piesaistīšanās – (P. un Skr.upādana) – viens no budisma filozofijas svarīgākajiem jēdzieniem. Burtiski nozīmē drīzāk „pamats”, „atbalsts”, un pat „substrāts”.
16. Atbilstoši lielākajai daļai mūsdienu tulkojumiem, „tapšana” ir atbilstošāks tulkojums ne kā „esamība”, jo budisma filozofiskajā tradīcijā šis vārds nosaka procesu, izmaiņu sēriju, lietu nepārtraukto mainīgumu, un pirmkārt, nevis to, kas ir izmaiņu laikā, bet pašas šīs izmaiņas, kuras beigu beigās arī „sastāda” laiku.
17. Dzimšana – (P.un Skr.jāti) – šeit ir notikums, kas sākas ar apaugļošanos un beidzas ar piedzimšanu.
18. Rašanās – (P.samuppāda, Skr.samutpāda) budisma filozofijā savā būtībā tuvs emergencijas jēdzienam; pie tam uzskata, ka tas, kas radies, vienmēr rodas kopā ar kādu citu.
19. Jēga – (P.attha, Skr.artha) – drīzāk – „reāls”, „īstens’, vai „pareiza jēga”.
20. Dharma šeit saprotama savā vispārējā nozīmē – fenomens, lieta, bet tāpat var apzīmēt Budas mācības izpausmi, manifestāciju.
21. Brahmanis- (P.brahmana, Skr.brahman) šeit – nevis brahmanis seno vēdu priesteru vai kastas izpratnē, bet neparasta, gudrības apveltīta personība, tāds, kurš izpratis Budas mācību, dižens budistu jogs.
22. Apcerētājs, meditētājs – (P.jhāyin, Skr.dhyānin) no apcere, meditācija (P.jhāna, Skr.dhyāna). Apcere ir pati svarīgākā budisma jogas forma, arī nozīmē budistu jogu vispārēji.
23. Iemesls – (P. un Skr.hetu) šeit gandrīz vai sinonīms „tam, kas nosaka”, un iemesls – nosacījums.
24. Nerašanās – (P. un Skr.nirodha) – šeit sinonīmi „izbeigšanai”.
piektdiena, 2009. gada 6. februāris
Ķīnā arī laoistu domātāju(ši) intelektuālisms arī nespēja samierināties ar priekšstatiem par augstāko garu- Debesu valdnieku(di), nepieņemama arī ideja par cilvēka pilnīgo atkarību no viņa. Laoisti neizstrādāja jaunu pasaules uzskatu teoriju, tieši tieši teorijas, sazežģītu klauzuālo saišu koncepcijas laoistiem nebija, un nevarēja būt. Izjūtot sevī mistisku realitātes redzējumu un izglītotā domas skaistumu, laoisti šajā apziņas stāvoklī izstrādāja jaunu pasaules izjūtas tipu. Augstāko valdnieku laoistiem nomaina Dao, kas "ir visu tēlu un valdnieka(di)sākums". Tieši smalkais intelektuālisms ar mistisko izjūtu ļauj viņiem domāt par Dao absolūto pašpietiekamību, kas "atgriežas pats pie sevis" vai "pats sev sākums un pats sev saknes"(Čuan-dzi). Tas neprasa sev ne padevīgu kalpošanu, ne upurus vai rituālus, tāpēc laoistu mācībā nebija vietas reliģijai. Dao atšķirībā no Dieva nevar neko dāvināt, taču to var "izmantot", neizvirzot nekādas pretenzijas un nelūdzot, vienkārši pilnīgi atdodoties sekošanai tam. Un šajā nozīmē(ši) pirmajā vietā nav pat Dao, ko sasniegt liekas neiespējami, bet kas ir absolūti sasaistīts ar brīnumaino un ikdienišķo, nojaucot ārājās un iekšējās kultūras, garīguma robežas. Galveno lomu laoistiem spēlēja Viedība kā Dao izpausme cilvēkā. Vēl vairāk, Lao-dzi skola nozīmē jebkādas reliģijas beigas, un šajā nozīmē laoismam vēlāk sekojošais daoisms ar savu sarežģīto liturģisko kultu sistēmu, dievībām un "nemirstības kapsulām" ir solis atpakaļ. Kāpēc tā notika - domāju, nav jāskaidro. Reliģiju ceļš ir daudz vieglāks.Nedaudz vēl par Daodedzin tulkošanu, īpaši ņemot vērā hieroglifu nozīmes, kas mainījušās laika gaitā. Lasīju Maslova tulkojumu krievu valodā, viņš piemēram bija tulkojumā saglabājis jēdzienu -ci, kurš mūsu tulkotājam bija aizstāts ar dzejiskiem salīdzinājumiem. Ci ir principā netulkojams jēdziens, bet ja lasītājs to neizprot, un to tā īsti var izsprast tikai praktiski nodarbojoties ar daosu izveidoto cigun enerģētiskās elpošanas vingrinājumiem, protams, tulkotājam nav nozīmes to atstāt, un tiek sameklēti aptuveni dzejiski anologi., kā to darīja mūsu Vilnis Zariņš. Iespējams, ka vārds `ci` jau bija pazudis vācu tulkojumā, jo latviski nav tulkots no orģināla. Jā, bet toties atkal Maslovs -De bija tulkojis kā krievu vārdu "blagodaķ", kas manuprāt ir nevis laoistu, bet gan pareizticības termins, `pa pakaļdurvīm` ielavījies atdzejojumā. De nav tulkojams, tāpat kā Dao.
Sutras fragments
Vačshagotta –Vai šramans Gotama uzskata, ka pasaule ir bez iesākuma, un jebkurš cits uzskats melīgs? Buda – Neuzskata. Vačshagotta - Vai šramans Gotama uzskata, ka pasaule ir galīga, vai pretēji - bezgalīga? Budda – Neuzskata. Vačshagotta - Vai šramans Gotama uzskata, ka dvēsele un ķermenis identiski, vai pretēji, tie dažādi? Buda – Nedz viens, nedz otrs. Vačshagotta - Vai šramans Gotama uzskata, ka “pilnīgais” pēc nāves eksistē? Ka neeksistē? Ka eksistē un neeksistē? Buda – neuzskata. Vačshagotta – Kāpēc gan šramans Gotama nepiekrīt nevienam no šiem pieņēmumiem? Buda – Tāpēc, ka pieņemt kādu no šiem pieņēmumiem – nozīmē pieņemt visā nopietnībā pašu pieņēmumu, diskusiju par šiem pieņēmumiem, un visu „pieņēmumu baļķi”, bet tam seko ciešanas, nelaimes, zaudējumi, un neved pie bezkaislības, nomierināšanās, zināšanām, atmošanās, nirvānas. Vačshagotta – pie kādiem tad pieņēmumam pieturās šramans Gotama? Buda – Ir piecas skadhas, un pie visu iedomu, pieņēmumu un slēpto apziņas lepnību kā „es – darītājs”, „tā – mana rīcība”- sagraušanas, ignorēšanas, pārlikšanas un atmešanas – pilnīgais atbrīvojas, tiek vaļā no piesaistījumiem. Vačshagotta – Bet kur gan un kā tad parādās tas, kura prāts atbrīvojas? Buda – Pats izteiciens „parādās” šeit ir nevietā. Vačshagotta – Bet „ne parādās”? Buda – Tas pats. Vačshagotta – Bet „parādās un neparādās”? Buda – Tas pats. Vačshagotta – Par ko tad mēs vispār varam runāt? Buda – Bet kurp dodas izdzisis uguns? Uz austrumiem? Vačshagotta – Nē. Buda – Uz rietumiem? Vačshagotta – Nē. Buda – Uz ziemeļiem? Vačshagotta – Nē. Buda – Uz dienvidiem? Vačshagotta – Nē.
Abonēt:
Ziņas (Atom)